Iedvesmai: grāmatas un filmas par Santjago ceļu

Otrdienu draudzenes
(Die Dienstagsfrauen)
Monika Pēca, Zvaigzne ABC, 2013. gads, 304 lpp.
E-grāmata 5,49 €; lietota grāmata no 2 €; lasīšanai pieejama arī bibliotēkās

a338a50c-8b0a-4ff4-a84b-2e560778566d-jpg

Piecas draudzenes uz Svētā Jēkaba ceļa. Aizraujošs un jautrs romāns par ceļojumu, kas maina visu. Jau piecpadsmit gadus viņas ir labākās draudzenes. Katra mēneša pirmajā otrdienā piecas sievietes tiekas restorānā pie sava iemīļotā francūža un vienreiz gadā izklaidējas kopīgā izbraukumā. Taču šoreiz viss ir citādi: Judīte ir tikko kļuvusi par atraitni. Pēc vīra nāves tā atrod viņa dienasgrāmatu, kurā Arne aprakstījis savu svētceļojumu uz Lurdu, ko slimības dēļ nespēja pabeigt. Piecas draudzenes nolemj noiet Arnes ceļu līdz galam, nemaz nenojaušot, kas viņas tajā sagaida. Soli pa solim sievietes nāk uz pēdām noslēpumam, kas rada sajukumu viņu dzīvē un uzliek smagu pārbaudījumu gadiem ilgajai draudzībai. No vācu valodas tulkojusi Daina Burve.


Burvja piezīmes

(O Diário de Um Mago)
Paulu Koelju, Jāņa Rozes apgāds, 2007. gads, 277 lpp.
Lietota grāmata no 1,50 €; lasīšanai pieejama arī bibliotēkās

fa4f441f-39a5-4505-8d32-47abc969c6f4

1986. gadā – vēl pirms Alķīmiķa sarakstīšanas – Paulu Koelju devās svētceļojumā uz Sv. Jēkaba kapu. Šis viduslaiku svētceļnieku ceļš sākas Pirenejos, šķērso Ziemeļspāniju un noslēdzas pie Santjago de Kompostelas katedrāles. Koelju iepriekšējie garīgie meklējumi sasniedz kulmināciju un tieši pēc šī svētceļojuma veikšanas viņš nolemj kļūt par rakstnieku. Tā rodas stāsts par svētceļojuma laikā pieredzēto un vienlaikus fascinējoša parabola par sava ceļa meklējumu nepieciešamību, kas noved pie atziņas, ka neparastais rodams katra cilvēka ikdienas dzīvē. Šis Paulu Koelju daiļradē ir ļoti nozīmīgs darbs ne tikai tāpēc, ka ir viņa pirmais romāns, bet arī tāpēc, ka tas pilnībā iemieso autora filosofijas humānismu un viņa meklējumu dziļumu. No portugāļu valodas tulkojis Edvīns Raups.


Kādu laiku būšu prom. Kā es gāju pa Jēkaba ceļu

(Ich bin dann mal weg – Meine Reise auf dem Jakobsweg)
Kerkelings Hape, Jāņa Rozes apgāds, 2011. gads, 302 lpp.
Lietota grāmata no 11 €; lasīšanai pieejama arī bibliotēkās

f819f130b87e48062c45e7efd4b73027

Populārais komiķis Hape Kerkelings, sastopoties ar nopietniem veselības traucējumiem, saprot, ka garīgā un fiziskā līdzsvara atgūšanas vārdā uz laiku jāpamet ierastā vide un dzīvesveids. Tā nu komiķis nolemj doties svētceļojumā pa Camino del Santiago de Compostela jeb svētā Jēkaba ceļu, pie reizes cerot tikt skaidrībā ar sevi pašu, kā arī noskaidrot savas attiecības ar Dievu. Kerkelinga vērojumi un spriedumi par svētceļojumā piedzīvoto ir humorpilni. Sevis un Dieva meklējumos autors negrimst metafiziskās dzīlēs, toties spēj runāt par garīgām atklāsmēm vienkārši un cilvēciski, un ir atbruņojoši patiess. Aizraujoši un trāpīgi ir arī autora apraksti par sastaptajiem svētceļniekiem un viņu cilvēciskajām vājībām, tāpat autors spēj pasmieties par sevi un komiskajām situācijām, kurās viņš nokļūst. Iedvesmojoša ceļojuma dienasgrāmata ar veselīgu humora devu. No vācu valodas grāmatu tulkojusi Ieva Zālīte.


Mans ceļš

Zaiga Ābele, Sava Grāmata, 2015. gads, 258 lpp.
Grāmata 7,70 €; lietota grāmata 6 €; lasīšanai pieejama arī bibliotēkās

9789934849862

Zaiga Ābele nogājusi klasisko ceļu, sākot no St. Jean Pied de Port līdz Santiago un pēc tam līdz okeāna piekrastei – 55 dienās. Šo skaisto pieredzi viņa aprakstījusi grāmatā. “Svētceļojumā uz Santjago de Kompostela cilvēki iet dažādu iemeslu dēļ. Tas, kas iet, lai sastaptu Dievu, reizēm sastop pats sevi. Laikam jau arī ar mani tā notika – ceļš deva iespēju un laiku būt pašai, būt kopā ar sevi, novērtēt to, kas man ir – ieraudzīt un iepazīt sevi un savu tuvāko pavisam no citas puses. Kā jau ikviena cilvēka dzīvē, kas rit, neko nezinot par Dievu un Viņa klātbūtni, arī manējā gāja kā pa arumiem – augšā, lejā, gaismā, tumsā, trakā ātrumā un pilnīgā dīkstāvē… līdz beidzot apmeta kūleni un nonāca strupceļā. Ilgi atrados šajās krustcelēs, kur priekšā – vienalga, uz kuru pusi gribi doties, – stāv zīmē “Iebraukt aizliegts”! Šis ir mans ceļš, manas domas, manas izjūtas, mana pieredze. Šis ir mans personiskais viedoklis un skatījums uz lietām, cilvēkiem, laiku un ceļu. Manu ceļu. Šo davanu, ko Dievs man žēlīgi ir devis, es tagad dāvinu tālāk jums.”


Walking the Camino: Six Ways to Santiago

1 h 24 min | Documentary, Adventure | 2013 (USA)

headliner_logo

The movie follows various pilgrims, from ages three to 73, as they attempt to cross an entire country on foot – with only a backpack, a pair of boots and an open mind. Driven by an inexplicable calling and a grand sense of adventure, each pilgrim throws themselves heart and soul into their physical trek to Santiago de Compostela, and most importantly, their personal journey to themselves. Whatever their motivation, no one can predict just how their paths will unfold, what personal demons or angels they will face, or what transformations they will undergo by trail’s end. Called “A brilliant documentary” by Martin Sheen, this multiple award-winning film has been selling out screenings worldwide.

The Way
2 h 3 min | Adventure, Comedy, Drama | 2010 (Spain)

the-way-a-movie-with-martin_sheen

Martin Sheen plays Tom, an American doctor who comes to St. Jean Pied de Port, France to collect the remains of his adult son, killed in the Pyrenees in a storm while walking The Camino de Santiago, also known as The Way of Saint James. Driven by his profound sadness and desire to understand his son better, Tom decides to embark on the historical pilgrimage, leaving his “California bubble life” behind. Armed with his son’s backpack and guidebook, Tom navigates the 800 km pilgrimage from the French Pyrenees, to Santiago de Compostela in the north west of Spain, but soon discovers that he will not be alone on this journey. While walking The Camino, Tom meets other pilgrims from around the world, all broken and looking for greater meaning in their lives: a Dutchman (Yorick van Wageningen) a Canadian (Deborah Kara Unger) and an Irish writer (James Nesbitt) who is suffering from a bout of “writer’s block.” From the hardship experienced along “The Way” this unlikely quartet of misfits create an everlasting bond and Tom begins to learn what it means to be a citizen of the world again, and discovers the difference between “The life we live and the life we choose”. Movie was filmed entirely in Spain and France along the actual Camino de Santiago.

Mainu labas mantas pret veselīgām ēdamlietām!

MAIŅAS PRINCIPS
Zemāk redzamās mantas mainu pret dažādām ēdamlietām, piemēram, kokosriekstu eļļu, stēviju, godži ogām, ciedru riekstiem, melno šokolādi, avokado utt. Pret ko konkrēti – vienosimies!

PIETEIKŠANĀS
Uz dinapreisa@inbox.lv sūti: linkus ar izvēlētajiem labumiem + kad aptuveni varēsi ierasties pakaļ + savu vārdu + telefona numuru

SAŅEMŠANA
Ierodoties Sesku ielā 11, Rīgā – Deglava tilta rajons (karte)

15 latviešu blogi par Santjago ceļu

Apkopoju 15 pašmāju kājotāju piedzīvojumus Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļā. Ja jums ir zināmi vēl kādi latvieši, kas gājuši un atspoguļojuši savas pārdomas blogā, droši miniet linku komentāros, – priecāšos papildināt šo sarakstu! Visādi citādi – lasiet, iedvesmojieties, EJIET!

Mārtiņš un Zaiga (2015.-2016. gads)
https://www.hikinginlatvia.com
11218458_865753946844524_6121546010072514976_n

Zane Eniņa (2013. gads)
https://mugursoma.lv
img_8304

Haralds un Santa (2015. gads)
http://mysantiagoway.blogspot.com
image-3927107895688397afc1cd2bc3f38bed58ac7db8eff664f9efc42a75b228f32d-V

Kaspars Misiņš (2013. gads)
http://kasparsmisins.lv
Santjago-cels-8-diena-1

Solveiga Kaļva (2015. gads)
http://solveigascaminodesantiago.blogspot.com
aa (3)

Andra un Guntis (2016. gads)
https://aspirasite.wordpress.com
wp-14629041177262

Zane (2013. gads)
http://garapastaiga.blogspot.com
blogger-image--1515796733

Aija Bremšmite (2016. gads)
https://www.facebook.com/aija.tumane
13669715_1044881658900859_8483934190775295394_n

Danuta (2016. gads)
http://dadisdo.blogspot.com
20160813_114915

Anete Zvirbule (2014. gads)
https://totalssupers.wordpress.com
img_1065

Līva Ozola (2015. gads)
http://ozolaliva.blogspot.com
IMG_5472

Iveta un Jānis (2014. gads)
https://jekabacels.wordpress.com
image29

Andris Uškāns (2015. gads)
http://deinitio.com
2015-09-19-08.04.11-600x359

Juris (2016. gads)
https://www.instagram.com/jb_camino
juris2

Dina Preisa (2016. gads)
https://dinapreisa.wordpress.com
image

Mans Santjago ceļš: skaitļi, fakti un nepublicētās bildes

  • Ceļā pavadītais laiks: 18. maijs.-19. jūnijs jeb 33 dienas, no kurām 3 cītīgi kātoju ar vēdervīrusu.
  • Kopā nogāju 800,82 km (attālumu katru dienu mērīju no iepriekšējās alberģes sliekšņa līdz nākamās slieksnim – ar “Endomondo”).
  • Garākā dienā pieveiktā distance: 35,44 km; īsākā: 14 km (vidēji ik dienas nostaigāju 24,26 km).
  • Katru dienu iešanai veltīju ap 5 stundām.
  • Agrākais laiks, cikos sāku, – 4:47; vēlākais 9:30.
  • 1 reizi uzkāpu 1500 m augstā virsotnē; 3 reizes – 1200-1300 m dižos kalnos.
  • Nesu 10 kg smagu somu un ar katru dienu vieglāku sevi.
  • Ejot dienā nodedzināju vidēji 1500 kCal; mēneša laikā nometu 5 kg; apģērba izmērs samazinājās no XL uz M.
  • 5 dienas gāju pa lietu; 1 dienu izmirku līdz apenēm; 2 dienas cepināja kā uz grila; kopumā laikapstākļi lutināja – maija vidu kā labāko startēšanas laiku varu ieteikt ikvienam.
  • Padeldēju 2 apavu pārus, no kuriem pirmo – “The North Face” nācās sūtīt mājās jau 6. dienā, jo pirms tam nebiju paspējusi ievalkāt; otrais (“no-name”) nokalpoja tieši līdz finišam – Rīgā svinīgi ielidināju miskastē.
  • Dabūju 2 īslaicīgas un nenozīmīgas tulznas – vienu pirmajā dienā, otru – ap pusceļu.
  • Svētceļojuma laikā sadraudzējos ar 2 koka nūjām – pirmo atradu mežā, kāpjot lejā no Pirenejiem, pielāgoju savām vajadzībām un dažas dienas vēlāk aizmirsu kaut kur pa ceļam, otru nopirku pēc krietna laika (Astorgā) un atstāju pēdējā alberģē Santjago, jo lidmašīnā mani nesaprastu.
  • Ceļā satiku 4 latviešus – Melitu, Juri, Kasparu un Kristīni; dzirdēju nostāstus par Dzintaru, kuru tā arī neizdevās skatīt vaigā.
  • Pārnakšņoju 33 alberģēs, pilgrima pasē savācu 51 zīmogu, nosūtīju 1 pastkartīti, iztērēju 10 plāksterus un 100 ml šampūna pudeli, apēdu 5 saldējumus un padsmit “Pilgrim’s Menu”; izdzēru 1 pudeli vīna (tieši tā, 5 nedēļu laikā!), nopeldējos 2 baseinos, 33 reizes apskāvos, paglaudīju 14 kaķus, apciemoju 1 okeānu.
  • Mērojot ceļu uz Spāniju un atpakaļ, lidoju ar 3 lidmašīnām, braucu ar 1 vilcienu, 1 ātrvilcienu un 1 autobusu, 2 reizes izmantoju metro.
  • Iemācījos ap 30 vārdiem spāņu valodā (jā, labi, sveiki, paldies, lūdzu, laimīgu ceļu, mugursoma, svētceļnieks, alberģe, pilns, diena, stunda, Latvija, gulta, kafija ar pienu, draugs, piparmētru tēja, vīns, cik maksā, istaba, māte, tēvs, dzeramais ūdens, veikals, atvērts, nesmēķēt, ieeja, izeja, autobuss, vilciens u.c.).
  • Ieguvu 2 patiesas draudzenes – Hilki un Aņu (Vācija un Krievija) – un vairākus paziņas, pie kuriem jebkurā laikā esmu laipni aicināta ciemos (Dienvidkoreja, Kanāda, Ungārija, Nīderlande, Malta, Itālija u.c.).
  • Satiku “kaut ko vairāk” – Noelu, – kurš pēc Santjago ceļa noiešanas izvēlējās pa dārgu naudu pārcelt savu lidojumu uz Dienvidāfriku vēlāk, lai tikai varētu apciemot mani Rīgā; nepilnās 4 dienās parādīju viņam labāko no Latvijas – visvairāk, šķiet, patika siltās peldes mierīgajā Baltijas jūrā, Daugavā pie Vanšu tilta (pusnaktī) un Ogres zilo kalnu karjerā, gaišie vakari, Rīgas parki, miers, jūgendstils un “ne-tūristīgums”, Vecrīgas pērles, āra kafejnīcas un čilliņš, latviešu saldējums (1. vietā “Karlsons”; 2. vietā “Pols”, 3. vietā dubultā “Ekselence”), alus, “Dabas koncertzāle” Zaļeniekos, Ķemeru purvs, augstākais TV tornis Eiropas Savienībā, saulrieti, daudzie un biezie meži, mellenes “pa taisno” no krūma, Ziemeļblāzmas kultūras pils un Rundāles pils, Tērvetes pilskalns, Mangaļsalas mols un pārbraucieni ar manu mašīnu. Šodien saņēmu ziņu – jau no Keiptaunas: “It was a good holiday. The best I ever had.”
  • Pavadīju aizraujošāko laiku dzīvē, piedzīvoju vislielāko gandarījumu par pašas kājām paveikto; ar nepacietību gaidu nākamo izdevību, kad varēšu noiet jau citu Camino maršrutu.

Special thanks to my Camino buddies (in ENGLISH!)

My heart is breaking in peaces, thinking we won’t meet in this combination and this environment ever again. Only now, laying down on my supercomfy couch back home, I realise – time on Camino was the most precious of my life. I believe in coincidences and destiny – we met for a reason. To figure out essential things, get over deeply personal problems, give motivation, helping hand or even uncomfortable questions, learn to listen, open up and be vunerable, share life stories, build friendship, have fun… We were each others teachers and students at the same time. Similar souls gravitate towards each other, they say. I was honoured and blessed to be a part of this very special Camino family. Thank you so much for being there for me – in the right place at the right time! Cheers to everyone’s new beginnings!

Anna – you are the sun, be aware of that. You lighted up my mornings with your amazing stories about Japan, Nepal, China, South Corea, Russia, your teenager years, family, job, Mumij Troll, adventures in high altitudes and men… You always showed up when I needed company and shared some good news (“There is a guitar concert in the church tonight!”). You were ready to contribute your hiking boots in Pamplona when my feet had problems. Thank you for reminding me Russian, how fashionable pilgrim I was (hah!), and, of course, for being my dear Camino sister!

Cho Se Han – we shared our life stories and music. I always appreciated your positivity, selflessness, politeness and kindness. You somehow succeed in being friends with everybody, and I envy you for that. You spoiled me with smiles, Haribo jellies, chocolates and yoghurts. Thank you for walking with me for a while!

Donat – I loved the nickname you gave me – Miss Latvia. I found appealing your alternative sense of humour and taste of music. Felt like you were my big brother to save my ass sometimes (remember the pills, when I was sick) and to share your comforting company for a drink or dinner.

Giovanni – we never walked together, but slept in the same albergues, shared the same friends… I enjoyed your kind heart, sunny smile and the way you treated Anna, I also heard a lot of good things about you from Se Han. Felt good to pass by and greet you on the road.

Hilke – my lovely lovely sister, I told you already I have no words meaningful enough to thank you for being there besides me the whole month from the very first day to the last one. In happy and miserable times. Those words are still stuck in my throat… It felt like home everywhere we went because of your presence. Together we made a dream team. I sometimes encouraged you to make everyday’s distances to the end; you were my personal hand brake – reminding not to hurry and worry but take my time and enjoy the beautiful moments on the road. Thank you for taking care of me when I was sick and could not walk any further. Thank you for sharing your Voltaren gel, meals, Cokes, eco stick, sugar candies, biggest fears and deepest doubts. Enjoyed your humour, funny stories, whistling, singing “Imagine all the people”… Even the silence between us vibrated nicely. No matter how much your feet hurt, you would always be ready to exchange your bottom bunkbed for my top one. You were the truest pilgrim I was lucky to know.

Jean-François (Jeff) – thank you for being part of my Camino for first four days. Together with Hilke we were the best trio. Thanks for the lemonade and ice-cream in hot days, cereal bars when I had ran out of food, blisters kit, interesting stories, helping me to find the right walking shoes and your intelligent company after all!

Juris – you somehow felt it in the air (from the distance) and gave me the motivation to end the Camino when I had my “last 100 km” crisis. I am proud of Latvians like you – strong, handsome, helping, friendly, outgoing. You took me by surprise catching up with me in Estella and never stopped surprising, pushing your personal physical limits endlessly.

Kris – I admire you for staying true to yourself. You, fierce, strong, indipendent and beautiful woman, made me think of what I really want and need in my life. Thank you for inviting us to the best restaurant in Santiago to have our “last communion” – that evening was lovely.

Noel – you made the last days of my Camino unforgettable. Many thanks for our walks together, midnight talks, laughter and silence. You warmed up my heart, gave me back my self-confidence, let me feel special and provided with safety. That moment in Plaza, sitting next to you, is tatooed in my memory, just like watching the picturesque sunsets over Santiago from stairs of our albergue.

Patti – my Camino mom and angel in one person… It was always calming to see your silhouette somewhere ahead. Thank you for caring, sharing advice about my relationship, thinking of me. Your easy-going and sparkling personality felt so alike and natural to stick with.

Ruznai – my first and only Maltese friend! You were special and you know that. From the moment me and Hilke started to follow you down the road I knew it was something there. Thank you for opening up so quickly, for giving the right questions and cheering me up tirelessly. Vine, cheese, secret notebook, your big smile and lovely hug – that’s how I will remember you.

Yuntae Chris Kim – I really enjoyed your true interest in my stories when we walked together. You are a perfect listener. Thank you for moral support in “Backstreet Boys” issue and your pleasant company!

You know, all of you are the best representatives of your countries. And everyone mentioned above is welcome to my country – Latvia – anytime! My heart and doors will be wide open, promise. Let me share a little teaser: