“Pie sevis domāju, cik ļoti gājiens apbružā ķermeni, bet spodrina sirdi.”
Agnese Skunstina
Testējot Camino Latvia jeb Santjago ceļu no Valgas līdz sazinkurienei (galamērķis pagaidām ir miglā tīts – blogā uzzināsi, kāpēc), mana draudzene peras pa nātrēm, iekrīt Gaujas attekā, velk ārā piesūkušās ērces, cīnās ar odiem, raud un smejas. Vāra tēju uz prīmusa, peldas, ēd labvēļu piegādāto ceturtdaļarbūzu, satiek mammu, lūdzas ar mācītāju, soļo kopā ar līdzjutējiem, ik vakaru planšetē raksta blogu par piedzīvoto…
Es, dīvānlīdzjutēja, tūliņ pat gribu rausties kājās un arī IET – viena pati ar milzu somu, dabas ieskauta, ļaujot, lai katrs nākamais solis pastumj domas sirdsmiera virzienā. Iespējams, tieši tā darīšu. Jau drīz!
SIRDS DIMENSIJA 