Ceļojumiem BŪT!

Kļūstam veci?

Zini, kā vēl es jūtu, ka kļūstam veci? Dārzā bija jānovāc ogas, tad āboli, lauku mājā gribēju arī pārlīmēt tapetes. Kādreiz tā nebija problēma – piezvani draugiem, un viņi būs klāt. Bet tagad vairs tā nenotiek. Ne jau tāpēc, ka man nebūtu draugu. Tikai viņiem visiem pašiem ir savas mājas, savas vasarnīcas un savi bērni, savas aliņas. (..) Bet es tikai gribēju kādu kompāniju, ar ko kopā noplēst vecās tapetes un uzlīmēt jaunas… Tas ir vecums, ka talku un ballīti uz sitiena neuzrīkosi, tā jāieplāno vismaz divas nedēļas uz priekšu. Un arī ar nosacījumu, ka būs garda ēšana un zvilnītis, kur ērti atpūsties.

/Žaklīna Cinovska/

Trakums

Ir ļaudis, kas skatās uz tādiem cilvēkiem kā es un domā – viņi ir traki, ja dara kaut ko tādu! Bet es varu skatīties uz viņiem ar tādu pašu domu pretējā virzienā: jūs esat traki, jūs neko nedarāt! Protams, viņi teiks, ka viņi dara: lūk, grils, lūk, mauriņš, te man ir džips… Ir jābūt trakam, lai savu dzīvi pavadītu, neko īsti nedarot. Viena no interesantas dzīves formulām, manuprāt, ir tāda: ja tu paskaties atpakaļ uz savu dzīvi iepriekšējo trīs gadu laikā, vai vari par to uzrakstīt grāmatu? Un tā, lai tu nebūtu vienīgais, kam to lasīt būtu interesanti?

/Kristaps Liepiņš, klinšu kāpējs, alpīnists u.c. ekstrēmo lietu entuziasts/

Moto

Mūviji un bēbji

I’d like to be making babies but I’m not, so I’m making movies. When someone comes along I don’t think I’ll be able to do both and I’m fine with that so I’ll make movies until I make babies.

/Ryan Reynolds/