Mana dzeja

Reizēm es esmu dzejniece. Visbiežāk tad, kad kaut kas sakrājies uz sirds un citādi nav pasakāms – vien pantos, kas kopā ar prieka vai bēdu asaru straumītēm plūst no manis laukā. Ņemu rokā zīmuli un ļaujos.

Šeit rādāmie dzejoļi (atvilktnē glabājas arī burtnīca ar slepenajiem!) sakārtoti hronoloģiskā secībā.

●●●

Perfekti paralēlas pasaules
Neuzbāzīgi eksistē līdzās
Nenojaušot savu līdzīgumu
Ar dažiem uzliesmojumiem
Saskares punktos
Kas iebliež pa rētaino sirdi
Un saviļņo aizbarikādēto prātu

Perpendikulāras ilgas
Ar dažādiem kustības ātrumiem
Netiekas īstajā vietā un laikā
Bet ietriecas – velns viņu zin –
Varbūt kādā Latgales sādžā
Un uzzied pēdējās vizbulēs

25.04.2016.

●●●

Sakost zobus
Un airēties pāri
Savām dzelmēm un bezdibeņiem

Milzu kuģi aizgūtnēm taurē
Kā gadi
Pakausī dvašu pūšot
Tu spītīgi skaiti viens-divi
Un tālāk pret straumi dzenies

Aiz mola jau spīguļo brīvība
Jūra kā pagalmā izžauts palags
Plīvo un aicina viļņu skavās

Kas būs, kad izdzisīs krasta līnija
Un nemanīs vairāk bojas?

Mūžīgā dzīvība
Ieplūst tavās roku locītavās
Šļakatas tieši sejā
Liekas kā glāsti, ne pļaukas

Vai tā notiek
Kad beidzas laiks
Un sākas telpa?

03.10.2015.

●●●

Kad ziema izgaist kā hroniskas zobu sāpes
Ar pirmo pavasara miglu
Ierodas kaut kur redzēti stāvi
It kā pērnās bedrītes lāpīt
Un atkal uz nerva trāpa

Pusi dzīves tie izraud
Pār taviem kailajiem pleciem
Un seksīgo veļu
Paklanās, aiziet
Vēlāk paši (tikai pa sapņiem)
Mūžīgi atpakaļ tiecas

Par laimi
Tu esi kļuvusi pārāk veca
Lai asaru peļķēs
Ar galvu pa priekšu
Viņu atspulgos triektos
Un atjēgtos nobrāztu sirdi

Klau, pasaules lāpītāji –
Mietpilsoņi, burvji un svētie
Kad esat izbradājušies pa rētām
Lūdzu, aizveriet durvis
Lai meitenēm
Kreisajā priekškambarī
Nesvilpo caurvējš

03.03.2015.

●●

Ābolu ievārījums

Turies un neraudi
Ja dabū pa galvu ar rudeni

Kad asaras sasalst
Skeleti izkāpj no skapjiem
Un krūšu kurvī ābolus lasa

Sirds tikai noskatās
Kā viss labais starp mums
Tiek izvārīts zaptē

14.10.2013.

●●

mellenes pienā
trīs reizes dienā
augusts mūs izlutina un cienā

basām pekām
mežā pēc bekām
tēta lielajai ēnai sekojam

vērojot spāres
airējam pāri
dāžādām upēm un ezeriem arī

kaķēnus glaudām
smejam cik jaudas
smaržojam pļavā puķes un šķaudām

krītam un ceļamies
laimīti smeļot
sauleszaķos un nobrāztos ceļos

krustiņi sienā –
vēl divdesmit dienas
rudenim atkarosim mēs, skrienam!

skolā kad iesim
reizināsim tad rietus
vilksim kvadrātsaknes no lietus

09.08.2013.

●●

hroniska ilgošanās pēc tavas klātbūtnes
maigums, kas, plūstot cauri,
salauž ribas un paroles
visuvarenais tīmekli,
saķēdē mūs
tik cieši, lai iepazīstam brīvību
nulle centimetru attālumā
no grēka

01.07.2013.

●●

ēnu mežģīnēm rotātas sejas
vēja čuksti un taureņu dzeja
jau kuro reizi iemīlos tevī
tik viegli aizmirstot sevi

tāda laikam ir vasaras daba –
ar saules stariem, pērkonu, svelmi
salipināt vēl ciešāk abus
lai skaisti iemestu dzelmē

28.06.2013.

●●

nakts ir pelde siltā pienā
taurenītis ātrvilcienā

kamēr prāts ar sirdi skrienas
domas lido vārtos vienos

kā pēc burvju pieskāriena
atver acis, klāt jau diena

galva noreibst atsitienā
zvaigznes, šūtas krustdūrienā

tu ar sapni apskāvienā
riņķa danci dejo viena

pietiek tarakānus cienāt
nebūs otra iemetiena

ienirt nesen pļautā sienā
turpmāk elpot vienvirzienā

19.06.2013.

●●

Gribas iecirst pļauku patiesībai sejā
Aizvērties un iemigt mūžīgajā dzejā

Neticēt tiem saldi lipīgajiem vārdiem
Kurus dzirdot, sirds no priekiem ārdās

Vējam nepadošos – palaidīšu pūķi
Lai to manā vietā triec pret sakarsušo bruģi

Sētnieks dzenās driskas varavīksnes krāsās
Visas pasaulīgās bēdas kļūs par manām māsām

Burti nerindojas, domas sāp un pulsē
Labāk klusēsim kā partizāni katrs savā pusē

24.05.2013.

●●

visgarākais pilnmēnes mūžā,
no tevis jau slikta dūša!

imants ir projām, bet ziedonis paliek
tas nekas, ka vēl šķauda un snieg

re, kā cilvēki tviterī čalo
skaita pantus un bēdas prom skalo

putni, jūs gan tādi klusi aiz loga –
joprojām no ziemas tvēriena smokat?

es zinu, es zinu, ka viss tikai būs
gaisma par uzvarētāju kļūs

asni caur paliem pēc saules sniegsies
cīruļi pretī putenim trieksies

pavasar’s atskries kā leopards
uzmanību, gatavību, – marts!

01.03.2013.

●●

paskaties, rudenim asaras birst
kārtējā mīļākā vasara mirst

vēsajās rokās tā atdziest un mokās
atstājot kaislīgu dvašu uz loga

varbūt ka dienvidvējš atnesīs viņas
kļavlapu izpletņos sūtītās ziņas

noskūpsti asaru tērcītes sāļās
samīļo rudeni, nelaid to vaļā

08.10.2012.

●●

mīli mani nereāli
tā kā franču seriālā

elektrība pirkstu galos
ņem un feisbukā kaut dalies!

satiksimies otrdien
reibstu jau no domas vien

sirdis atpogātas vaļā
gavilēs par putniem skaļāk

lūpas, gatavas kā ķiršus
nogaršošu es un miršu

27.09.2012.

●●

augusts iztek caur pirkstiem kā smiltis
pusnakts peldes un āboli dzidrie
puķu sirdis krīt kaujā pret salnām
vai mums ar tevi šoziem būs silti?

negribīgi zeķes man lāpās
labāk slēpsimies grāmatas lapās
tajās, kur ļaudis ceļo uz ķīnu
ziemai nebūs ne jausmas, es zinu!

pakšos iepūtīs decembra vēji
mēs pa kluso vārīsim tēju
iemigsim tad, kad aiz loga putinās
tava elpa man pēdas kutinās

gaidīsim martu, nē, – aprīli pirmo
tūkstoš saules mums iespīdēs sejā
joki mazi! kamēr mēs gulējām
mīļākie aktieri sākuši sirmot

20.08.2012.

●●

dzeja ir deja pa oglēm
ar basiem nervu galiem
mūza tik koklē
vājprāts vēl tālu

visu ko dzirdi
visu ko jūti
teovē sirdī
iekausē krūtīs

esot nepiedienīgi
dzīvot ar atvērtām brūcēm
ne jau tu vienīgais
piedzimt atpakaļ lūdzies

kad pēdējais vilciens aties
vārdiem vairs nebūs jēgas
nāc rotaļāties
pastaigāsim pa dzegu

02.06.2012.

●●

ziema vēl noskaņo klavieres
tu jau starp peļķēm lavierē
kamēr pie krūtīm vizbuli spraud
no jumtiem lāstekas raud un raud
ka tikai virsū neuzkrīt
izredzes 50:50

cipari gaužām drūmi
būs jārīko referendums
balsojiet – ziema vai pavasaris
ikviena balss ir no svara
sals, protams, vēlas uzpirkt tos
kam labāk tīk pumpuri pirkstgalos

marts tomēr uzvar. gumijniekus auj kājās
ledum ir grūti un iestājas vājums
es kliedzu tev: “sargi pauri!”
par vēlu… lāsteka izurbjas cauri

26.02.2012.

●●

oktobris pietēlo septembri
izmisis turas pie lapām
nelaižas prom
putni
vītero priecīgos tembros
gatavojas kam lielam
paliks tepat
salā
nevienam nav auksti
ja iekšpuse kvēl
daudzkrāsainās ilgās
tu
ieskaties savā plaukstā
un saki izzīlē vēl
vienu nakti
es
nevaru aizmigt līdz rītam
kluss kā pēc kara
neviena puksta
sirds
lūdzu, mosties, kad krītam
bez izpletņa ārā
no sapņa
“pēdējais lidojums”

01.11.2011.

●●●

Himna amnēzijai

par sauli virs mums es balsoju
par 40 grādiem pēc Celsija
par miegainiem kļavlapu plakstiem
un ņurcītu palagu rakstiem

kad laiks sev uzaudzē bārdu
es aizmirstu tavu vārdu
piešķirto mīlnieku vīzu
lidojumu un trīsas

apslaku brūces ar kolu
(žēl, ka nedzeru alkoholu)
klau, iesitiet man pa pieri
amnēzijai un mieram

13.10.2011.

●●

nemīlēt vasaru
iemīlēt rudeni
augusts ir asarās
lapas jau gurdenas

10.08.2011.

●●

Ku-kū pavasaris

tu biji tik ļoti pazudis
ka ceļi sāka izsekot mašīnas
mūzika ieklausījās cilvēkos
un sūdīgas melodrāmas
applaudēja savām salkanajām beigām

kalendārs saplēsa sevi driskās
pavasaris vairs nepienācās nevienam
to pēdējiem spēkiem uzziedināja vizbules
un sāpīgi aizplauka ciet

tagad vientuļās bezmiega naktīs
es esmu miljonāre
kamēr citi kautrīgi sapņo par naudu
man pieder zvaigznes
tās mierina mani

ačgārna kārtība
par godu tavai bezvēsts prombūtnei

es spītīgi turpinu nemeklēt
tu pats sevi atradīsi

20.04.2011.

●●●

mūsu patvēruma sijas
tavas klibās fantāzijas

abi dzīvojam mēs vienā
būdiņā ar šķībām sienām

tikai tad, kad saule riet
asaras es beidzu liet

lai mūs nesauktu par lošiem
tālāk jādzīvo būs drošāk

tagad sapņu karaļvalsti
stutēs dzelzsbetona balsti

29.03.2011.

●●●

Veltījums Mārtiņam Freimanim

tu neesi prom
tu esi tepatās
redzi, kā bērni skatās?

tu sniegpārslām dziedi
un baložus baro
tā jau tie smaidīgie darot

klau, paliec pie mums
rīt pankūkas cepsim
un pirmās atdosim reksim

mēs plēsīsim jokus
tu aizmirsis būsi
ka gribēji aizlidot klusi

27.01.2011.

●●●

šitik pelēkās dienās
es gribu būt saulesmeita
krāsaina glezna pie sienas
vai taurenīts zīmēts uz kleitas

bet esmu ne šāda ne tāda
kaķēns tīģeru būrī
peļķe, ko zābaki bradā
vai bēdīgais Berlīnes mūris

03.09.2010.

●●●

kāpēc tev sagadā baudu
mokas pa spalvai vien glaudīt?
kamēr tu iegrimsti snaudā
tās kariņu spēlē un šaudās

sakopo spēkus un cīnies
no sliktajiem atsvabinies
kaujā lai labāk tev sokas
pasaule sadodas rokās

tribīnes gavilē, brīnās
tu to vēl neapzinies
pārvēršas tumšākās mokas
oranžās pīlādžu ogās

27.08.2010.

●●●

es esmu mežs
pļava ne
tai klusums svešs

man patīk ceļš
mērķis ne
tam bultas dzeļ

tu esi vējš
saule ne
tā sadegt spēj

tev patīk bēšs
sarkans ne
tas rētas plēš

04.08.2010.

●●●

5minūšu dzejolis

mēs esam smailiju paaudze
krītam, ceļamies, ejam
mums taču naudiņa jāaudzē
smaidā saviebtām sejām

04.08.2010.

●●●

sapnis tas vai pati dzīve
uzlādē kas pozitīvi?
šūpuļtīkls, priežu gali
rokā vēsais cēsu aliņš
saules stari paijā mūs
modiniet, kad dziedās mjūz

27.07.2010.

●●●

Gāzi grīdā

piektais ātrums parauj ratā
visas neziņas uz bailes
zvaigznes lielām acīm skatās
meteoriem astes gailē

mēs ar tevi kosmonauti
rozā briļļu orbītā
pagriezieni neatļauti
gadās mūsu maršrutā

galaktiku policisti
piever acis – “ai, nu labi!
tie jau šūmaheri īsti…
pilnīgs kosmoss” noteic abi

11.11.2009.

●●●

siltuma centrāle manī
saldējumkombināts tevī
jau kuro gadu pēc kārtas
mēs muļķojam paši sevi

kaislību iekurt un nozust
tālēs bez bēdu bez pēdu
uzrasties kaut kad maijā
brīnīties kāpēc es ledus

sērkociņkastītē tukšums
cik tad var dedzināt tiltus
uzcienā mani ar Polu
varbūt es palikšu silta

30.10.2009.

●●●

samin manu naivu sirdi
pekainām kājiņām
gulbji lido projām, dzirdi?
laikam tas uz pārmaiņām

spārnu švīkstos, rudens vējos
sabrūk kāršu namiņš “mēs”
neej, drusku uzkavējies
varbūt sals mums palīdzēs

stāvēšu es sastingusi
tu pat nemanīsi kā
pulkstenis uz otru pusi
izmisumā tikšķēt sāk

02.10.2009.

●●●

smieklu pilna vasariņa
ziema sūta citas ziņas:
rokas sasals – kādi glāsti?
tie jau tikai mīlas stāstos!

sniegavīrs ar ogļu acīm
kūstot ardievas mums sacīs
savāds smagums sirdi aijā
mēs vairs netiksimies maijā

30.09.2009.

●●●

ja tev ievajagās prieka
siešu sauli pavadiņā
atnāc pretī pulksten sešos
pārējais ir tavā ziņā

tur tu stāvi suņa acīm
es jau nojaušu kas sekos
feikas bučas dumji smaidi
bet man negribas iet bekot

tā nav tava vaina saki
vārda galā daudzpunkts zied
visas tavas greizās šaubas
miķelīšu balsīs dzied

28.09.2009.

●●●

Idille

Nolaižas uz manām skropstām
Sniega mežģīnēm klāts rīts,
Sagriež miegu citronšķēlēs.

Eņģeļi kad dziesmas spēlē,
Atbrien vakars tumsā tīts,
Klusi piparkūkas osta.

Ziemassvētki sagaidīti.
Aizvelk ragutiņas pele
Pilnas mandarīnu mizām…

23.12.2008.

●●●

erotiski basām kājām
ragaciema pludmalē
mēs pa jūru pabradājam
feini šitā vai tad ne

mākoņmalā ienirusi
saule miedz ar aci slepus
ārprāts klāt jau vakarpuse
ka tik nepiemetas klepus

19.06.2006.

●●●

vienalga
ar brillēm vai bez
es neredzu kas es esmu
ap pusnakti gaisā jau virmo
pavasarīgas dvesmas

čuč māja ar dzeltenām sienām
un tramvaji savos depo
dziest uguntiņas
es brīnos
kādas tev aukstas ķepas

būs vēls
un atvadu vietā
KEEP SMILING tu promejot sacīsi
bet sirds taču nav tikai simbols
un Rainim ir asaras acīs

04.04.2004.

●●●

auļos auļos
laimīte šurpu
kas to lai zina vai rīt
caurums nav īpaši glīts
caurums būs aizlāpīts turpmāk

vēlies ko vēlies
līmenis cēlies
upēs kur ledus
jau sen
pulkstenis laiku dzen
uzkāp uz tilta un vēlies

medus ir medus
lāču ir vairāk
turi vēl saujiņu ciet
naktis par īsu mazliet
sapņot vai nesapņot vairāk?

12.07.2002.

●●●

Skolai

gabaliņš no sirds tepatās
putnēns saulei acīs skatās

ligzda silta ligzda mīļa
debess augsta zeme dziļa

kāda gaiša migla laistās
cik daudz čukstu lido gaisā

skriesim jaunus vējus ķert
iesim zvaigžņu zeltu dzert

putnēns izpleš spārnus plati
gabaliņš no sirds tepatās

31.05.2002.

●●●

viena saule pāri malām
sapņu zārciņš sārta galā

patiesība kājām basām
brien pa čukstu lauskām asām

paklau rūķi vai tu proti
sadiegt sirdi glīti ļoti?

07.05.2002.

●●●

rudais runcis pa kājām
klibiem sapnīšiem maisās
paslepus dzirksteļo glīti
cerību daudzpunkti gaisā

dienvidvējš vakaru skūpsta
mākoņos rakstīdams ziņas
rūķēni pasakā rāpjas
slēpties no sirdsapziņas

abiem tur kreisajā pusē
zvaigžņu oglītes gail
varbūt tāpēc tik ļoti
pārstrīpot debesis bail

13.04.2002.

●●●

attaisi durvis
mijkrēslī burvis
taustīsies sirdsčukstiem tuvu

sapnīšus taupīs
dvēselei laupīs
glāstus ko nepaguva

sameklē krītu
iekrāso rītu
sauli pie debesīm līmē

paskaties klusi
uz dienvidu pusi
burvis jau vasaru zīmē

03.04.2002.

●●●

sirds
ieslodzīta laimē
rokas deg no sala

tu
no sapņa būvēts
es celtnieks naivs

ilūziju glāsti
skūpsti iedomāti
aizmigušām acīm
kompreses
uz manas sirdsapziņas liek

16.02.2002.

●●●

punkta nav
punkts bēg

teikums ir vaļā
vaļā ir VISS

neliksim punktu vēl

04.01.2002.

2 thoughts on “Mana dzeja

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s