1. diena: “Today’s gonna be a bitch” (Saint Jean Pied de Port-Roncesvalles, 25,6 km)

18. maijs

Svētīgi vārdi no kanādiešu večuka, ko satiku savās pirmajās naktsmājās! Viņam izrādījās taisnība. Šodiena bija ļooooti kalnaina – ar nenormāli stāviem kāpumiem un kritumiem, līdzi tiem mainījās arī mans garastāvoklis. Tādi ir tie Pireneji! Labi, ka vakar iepazinos ar Hilki, pareizāk sakot, viņa ievēlās istabā ar milzu somu uz muguras. No tā brīža turējāmies kopā. Hilke ir no Hamburgas, 22 gadus veca. Man tagad ir vēl viena jaunākā māsa – klāt jau piecām īstajām. Nezinu kāpēc, bet izjūtu rūpes pret viņu. Pagaidām ejam kopā, bet, iespējams, rīt nāksies pašķirties, jo mans temps ir lielāks. Toties mums sakrīt humora izjūtas. Apmainīsimies telefonnumuriem un tiksimies kādā ciematā.

Minētais kanādietis (no Montreālas) uz karstām pēdām metās mūs abas apmācīt dažādās viltībās un knifos, piemēram, ka ik pēc 2 stundām jānomaina iesvīdušās zeķes pret jaunām, jo mitrums ir pateicīgākie apstākļi tulznu uzberšanai. Vislabāk “vecās” zeķes uzvērt uz saspraužamās adatas un piestiprināt somai, lai nepazūd un vēdinās. Viņš arī iemācīja, ka somas galvenās lences ir tās, kas ap gurniem, lai viss smagums gultos uz ķermeņa vidusdaļu, savukārt plecu lencēm jābūt brīvām.

Cēlāmies 6:20, lai 7:00 pabrokastotu un 7:15 uzsāktu ceļu. Brokastīs, kas ietilpa naktsmāju cenā, bija baltmaizes bagete, sviests, ievārījums, kafija vai tēja un sula. Tā kā pilgrimu ofisu šturmējām vakar pēc atbraukšanas, svētceļnieku pases ar pirmo zīmogu jau bija kabatā (par tām, augstuma un attālumu kartēm, kā arī alberģu sarakstu bija jāmaksā 2 eiro). Iesākumā pilgrimu uz ceļa bija ļoti daudz; kalnos visi izretojās. No gājiena atmiņā palikuši zirgu bari virsotnēs, aitas, vējš, miljons zaļā nokrāsas un ārkārtīgi grūtie pēdējie 3,5 km, kas krasi veda lejup. Parasti es tādu distanci noietu 35 minūtēs, bet šeit vajadzēja pusotru stundu. Ja būtu nūjas, lejupceļā klātos vieglāk. Tāpēc mēs ar Hilki no zemes pacēlām zarus un pielāgojām tos savām vajadzībām. Nu mums bija īpašas eko nūjas un idejas aizmetņi biznesam – viena nūja = viens eiro!

Pa ceļam, apmēram pie Francijas-Spānijas robežas, mums pievienojās dzīvespriecīgs čalis no Dienvidkorejas, Seihans vārdā (24 gadi). Studē Čikāgā, būs grāmatvedis. Trakoti dzirkstošs un ieinteresēts. Pačalojām, pagājāmies gabaliņu kopā, vēlāk satikām šīs nakts alberģē. Vēlāk pienāca klāt cits kanādietis – no Kvebekas. 38 gadi, uzņēmējs nekustamo īpašumu jomā. Ar viņu, klausoties interesantos stāstos, turējāmies kopā līdz pat galamērķim Roncesvalles.

Esmu jau ietrenējusi skaitāmpantiņu, ar kuru atbildēt uz “Where are you from?” Saku: “Latvia, Lettonia, Lettland”, un vismaz vienu atpazīst jebkurš. Pa rokai visu laiku ir bildīte planšetē, kur uz Eiropas kartes Latvija izcelta sarkanā krāsā.

Šodienas naktsmājas ir vienīgā opcija visā miniciemā. Gigantiska alberģe vairākos stāvos ar sūdīgu wi-fi. Veikalu nav, ir tikai restorāns, kurš izsalkušos pilgrimus baro par 10 eiro no galviņas. Ja gribi nodrošināties ar kaut ko ēdamu rītdienas gājienam, alberģē uzstādīti našķu automāti.

Kājas jūtas normāli, nav tik traki kā biju iztēlojusies. Pagaidām bez tulznām! Pēc dušas palika vieglākas. O-ou, nupat vienu tulznu uz labās kājas mazā pirkstiņa apakšas tomēr atradu. Dezinfekcija, pārduršana, diega izvēršana cauri un atpūtināšana – cerams, palīdzēs. Jānopublicē bloga ieraksts, jāiet paēst un tad jau uz čuču, lai rīt agri esmu uz strīpas.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s