ceļojums | SIRDS DIMENSIJA

Pirmais ieraksts jau ir gaisā. Sadaļā “Ceļotāju stāsti” tas viss turpināsies vēl dažas nedēļas. Ja nav pacietības gaidīt, manas pārdomas un piedzīvojumi pārskatāmi ir apkopoti vienuviet arī tepat.

Tie bija 800 km pa tradicionālo franču maršrutu, ko pirms gada nogāju – sāpot, raudot, smejoties, dziedot, klusējot, kliedzot, iemīloties, šķiroties. Ceļā devos, jo dzīvē biju nonākusi nulles punktā – vienā nedēļā izjuka septiņu gadu kopdzīve un uz karstām pēdām arī pazaudēju stabilu darbu. Sāku Pireneju kalnos, un mēneša laikā pa svelmi, lietiem, vējiem un arī cilvēcīgiem laikapstākļiem aizčāpoju līdz Santjago de Kompostela katedrālei, pa ceļam iegūstot dvēseles radiniekus no visas pasaules, kā arī dziedējot salauzto sirdi un pieņemot sevi tādu, kāda esmu. Ik dienu veicu 20-30 kilometru, naktīs gulēju vienā telpā kopā ar desmitiem citu svētceļnieku. Vēl nekad dzīvē nebiju jutusies tik dzīva, pateicīga par vienkāršām lietām. Šis pārgājiens man ļāva ieskatīties savos dziļumos, paraudzīties uz personīgajām drāmām no malas, noticēt cilvēka neizmērojamajām izturības rezervēm un mazliet piedzimt no jauna.

Lai garda lasīšana un daudz iedvesmas personīgajiem sapņiem!