mellenes pienā
trīs reizes dienā
augusts mūs izlutina un cienā
noautām pekām
mežā pēc bekām
tēta lielajai ēnai sekojam
vērojot spāres
airējam pāri
dažādām upēm un ezeriem arī
kaķēnus glaudām
smejam cik jaudas
smaržojam pļavā puķes un šķaudām
krītam un ceļamies
laimīti smeļot
sauleszaķos un nobrāztos ceļos
krustiņi sienā –
vēl pāris dienas
rudenim atkarosim mēs, skrienam!
skolā kad iesim
reizināsim tad rietus
vilksim kvadrātsaknes no lietus
/Dina Preisa/
ēnu mežģīnēm rotātas sejas
vēja čuksti un taureņu dzeja
jau kuro reizi iemīlos tevī
tik viegli aizmirstot sevi
tāda laikam ir vasaras daba –
ar saules stariem, pērkonu, svelmi
salipināt vēl ciešāk abus
lai skaisti iemestu dzelmē
/Dina Preisa-Stašāne/
Gribas iecirst pļauku patiesībai sejā
Aizvērties un iemigt mūžīgajā dzejā
Neticēt tiem saldi lipīgajiem vārdiem
Kurus dzirdot, sirds no priekiem ārdās
Vējam nepadošos – palaidīšu pūķi
Lai to manā vietā triec pret sakarsušo bruģi
Sētnieks dzenās driskas varavīksnes krāsās
Visas pasaulīgās bēdas kļūs par manām māsām
Burti nerindojas, domas sāp un pulsē
Labāk klusēsim kā partizāni katrs savā pusē
/Dina Preisa-Stašāne/
visgarākais pilnmēnes mūžā,
no tevis jau slikta dūša!
imants ir projām, bet ziedonis paliek
tas nekas, ka vēl šķauda un snieg
re, kā cilvēki tviterī čalo
skaita pantus un bēdas prom skalo
putni, jūs gan tādi klusi aiz loga –
joprojām no ziemas tvēriena smokat?
es zinu, es zinu, ka viss tikai būs
gaisma par uzvarētāju kļūs
asni caur paliem pēc saules sniegsies
cīruļi pretī putenim trieksies
pavasar’s atskries kā leopards
uzmanību, gatavību, – marts!
/Dina Preisa-Stašāne/
Kuries
slīpā lietū, mana uguns,
kuries!
Buries
pāri senču kauliem,
mana sirdsapziņa,
buries!
Kur ies
mana tauta,
mana dūša
tur ies.
Turies
debesīs un zemē,
mana nolemtība,
turies.
/Ojārs Vācietis/
SIRDS DIMENSIJA 