Tag Archives: camino

Agnese testē Santjago ceļu Latvijā

“Pie sevis domāju, cik ļoti gājiens apbružā ķermeni, bet spodrina sirdi.”
Agnese Skunstina

Testējot Camino Latvia jeb Santjago ceļu no Valgas līdz sazinkurienei (galamērķis pagaidām ir miglā tīts – blogā uzzināsi, kāpēc), mana draudzene peras pa nātrēm, iekrīt Gaujas attekā, velk ārā piesūkušās ērces, cīnās ar odiem, raud un smejas. Vāra tēju uz prīmusa, peldas, ēd labvēļu piegādāto ceturtdaļarbūzu, satiek mammu, lūdzas ar mācītāju, soļo kopā ar līdzjutējiem, ik vakaru planšetē raksta blogu par piedzīvoto

Es, dīvānlīdzjutēja, tūliņ pat gribu rausties kājās un arī IET – viena pati ar milzu somu, dabas ieskauta, ļaujot, lai katrs nākamais solis pastumj domas sirdsmiera virzienā. Iespējams, tieši tā darīšu. Jau drīz!

15 latviešu blogi par Santjago ceļu

Apkopoju 15 pašmāju kājotāju piedzīvojumus Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļā. Ja jums ir zināmi vēl kādi latvieši, kas gājuši un atspoguļojuši savas pārdomas blogā, droši miniet linku komentāros, – priecāšos papildināt šo sarakstu! Visādi citādi – lasiet, iedvesmojieties, EJIET!

Mārtiņš un Zaiga (2015.-2016. gads)
YouTube
Lazdina_Kalnberzins

Zane Eniņa
https://mugursoma.lv (2013. gads – Franču ceļš)
https://mugursoma.lv (2017. gads – Portugāļu ceļš)
https://mugursoma.lv (2018. gads – Okeāna ceļš)
img_20181002_114737

Haralds un Santa (2015. gads)
http://mysantiagoway.blogspot.com
image-3927107895688397afc1cd2bc3f38bed58ac7db8eff664f9efc42a75b228f32d-V

Anna (2016. gads)
https://uzbur.blog
img_3095

Solveiga Kaļva (2015. gads)
http://solveigascaminodesantiago.blogspot.com
aa (3)

Andra un Guntis (2016. gads)
https://aspirasite.wordpress.com
20170527_113504_001

Zane (2013. gads)
http://garapastaiga.blogspot.com
blogger-image--1515796733

Aija Bremšmite (2016. gads)
https://www.facebook.com/aija.tumane
13669715_1044881658900859_8483934190775295394_n

Danuta (2016. gads)
http://dadisdo.blogspot.com
20160730_093104

Anete Zvirbule (2014. gads)
https://totalssupers.wordpress.com
img_1065

Līva Ozola (2015. gads)
http://ozolaliva.blogspot.com
IMG_5132

Iveta un Jānis (2014. gads)
https://jekabacels.wordpress.com
image29

Agnese (2017. gads)
https://whatifitoldyou.eu/stasti/camino-de-santiago/

Guna (2017. gads)
https://gunchik.blogspot.com
blogger-image-444336093

Dina Preisa (2016. gads)
https://dinapreisa.wordpress.com
13418837_10209548701975076_1742517750376671836_n

Mans Santjago ceļš: skaitļi, fakti un nepublicētās bildes

  • Ceļā pavadītais laiks: 18. maijs.-19. jūnijs jeb 33 dienas, no kurām 3 cītīgi kātoju ar vēdervīrusu.
  • Kopā nogāju 800,82 km (attālumu katru dienu mērīju no iepriekšējās alberģes sliekšņa līdz nākamās slieksnim – ar “Endomondo”).
  • Garākā dienā pieveiktā distance: 35,44 km; īsākā: 14 km (vidēji ik dienas nostaigāju 24,26 km).
  • Katru dienu iešanai veltīju ap 5 stundām.
  • Agrākais laiks, cikos sāku, – 4:47; vēlākais 9:30.
  • 1 reizi uzkāpu 1500 m augstā virsotnē; 3 reizes – 1200-1300 m dižos kalnos.
  • Nesu 10 kg smagu somu un ar katru dienu vieglāku sevi.
  • Ejot dienā nodedzināju vidēji 1500 kCal; mēneša laikā nometu 5 kg; apģērba izmērs samazinājās no XL uz M.
  • 5 dienas gāju pa lietu; 1 dienu izmirku līdz apenēm; 2 dienas cepināja kā uz grila; kopumā laikapstākļi lutināja – maija vidu kā labāko startēšanas laiku varu ieteikt ikvienam.
  • Padeldēju 2 apavu pārus, no kuriem pirmo – “The North Face” nācās sūtīt mājās jau 6. dienā, jo pirms tam nebiju paspējusi ievalkāt; otrais (“no-name”) nokalpoja tieši līdz finišam – Rīgā svinīgi ielidināju miskastē.
  • Dabūju 2 īslaicīgas un nenozīmīgas tulznas – vienu pirmajā dienā, otru – ap pusceļu.
  • Svētceļojuma laikā sadraudzējos ar 2 koka nūjām – pirmo atradu mežā, kāpjot lejā no Pirenejiem, pielāgoju savām vajadzībām un dažas dienas vēlāk aizmirsu kaut kur pa ceļam, otru nopirku pēc krietna laika (Astorgā) un atstāju pēdējā alberģē Santjago, jo lidmašīnā mani nesaprastu.
  • Ceļā satiku 4 latviešus – Melitu, Juri, Kasparu un Kristīni; dzirdēju nostāstus par Dzintaru, kuru tā arī neizdevās skatīt vaigā.
  • Pārnakšņoju 33 alberģēs, pilgrima pasē savācu 51 zīmogu, nosūtīju 1 pastkartīti, iztērēju 10 plāksterus un 100 ml šampūna pudeli, apēdu 5 saldējumus un padsmit “Pilgrim’s Menu”; izdzēru 1 pudeli vīna (tieši tā, 5 nedēļu laikā!), nopeldējos 2 baseinos, 33 reizes apskāvos, paglaudīju 14 kaķus, apciemoju 1 okeānu.
  • Mērojot ceļu uz Spāniju un atpakaļ, lidoju ar 3 lidmašīnām, braucu ar 1 vilcienu, 1 ātrvilcienu un 1 autobusu, 2 reizes izmantoju metro.
  • Iemācījos ap 30 vārdiem spāņu valodā (jā, labi, sveiki, paldies, lūdzu, laimīgu ceļu, mugursoma, svētceļnieks, alberģe, pilns, diena, stunda, Latvija, gulta, kafija ar pienu, draugs, piparmētru tēja, vīns, cik maksā, istaba, māte, tēvs, dzeramais ūdens, veikals, atvērts, nesmēķēt, ieeja, izeja, autobuss, vilciens u.c.).
  • Ieguvu 2 patiesas draudzenes – Hilki un Aņu (Vācija un Krievija) – un vairākus paziņas, pie kuriem jebkurā laikā esmu laipni aicināta ciemos (Dienvidkoreja, Kanāda, Ungārija, Nīderlande, Malta, Itālija u.c.).
  • Satiku “kaut ko vairāk” – Noelu, – kurš pēc Santjago ceļa noiešanas izvēlējās pa dārgu naudu pārcelt savu lidojumu uz Dienvidāfriku vēlāk, lai tikai varētu apciemot mani Rīgā; nepilnās 4 dienās parādīju viņam labāko no Latvijas – visvairāk, šķiet, patika siltās peldes mierīgajā Baltijas jūrā, Daugavā pie Vanšu tilta (pusnaktī) un Ogres zilo kalnu karjerā, gaišie vakari, Rīgas parki, miers, jūgendstils un “ne-tūristīgums”, Vecrīgas pērles, āra kafejnīcas un čilliņš, latviešu saldējums (1. vietā “Karlsons”; 2. vietā “Pols”, 3. vietā dubultā “Ekselence”), alus, “Dabas koncertzāle” Zaļeniekos, Ķemeru purvs, augstākais TV tornis Eiropas Savienībā, saulrieti, daudzie un biezie meži, mellenes “pa taisno” no krūma, Ziemeļblāzmas kultūras pils un Rundāles pils, Tērvetes pilskalns, Mangaļsalas mols un pārbraucieni ar manu mašīnu. Šodien saņēmu ziņu – jau no Keiptaunas: “It was a good holiday. The best I ever had.”
  • Pavadīju aizraujošāko laiku dzīvē, piedzīvoju vislielāko gandarījumu par pašas kājām paveikto; ar nepacietību gaidu nākamo izdevību, kad varēšu noiet jau citu Camino maršrutu.

Special thanks to my Camino buddies (in ENGLISH!)

My heart is breaking in peaces, thinking we won’t meet in this combination and this environment ever again. Only now, laying down on my supercomfy couch back home, I realise – time on Camino was the most precious of my life. I believe in coincidences and destiny – we met for a reason. To figure out essential things, get over deeply personal problems, give motivation, helping hand or even uncomfortable questions, learn to listen, open up and be vunerable, share life stories, build friendship, have fun… We were each others teachers and students at the same time. Similar souls gravitate towards each other, they say. I was honoured and blessed to be a part of this very special Camino family. Thank you so much for being there for me – in the right place at the right time! Cheers to everyone’s new beginnings!

Anna – you are the sun, be aware of that. You lighted up my mornings with your amazing stories about Japan, Nepal, China, South Corea, Russia, your teenager years, family, job, Mumij Troll, adventures in high altitudes and men… You always showed up when I needed company and shared some good news (“There is a guitar concert in the church tonight!”). You were ready to contribute your hiking boots in Pamplona when my feet had problems. Thank you for reminding me Russian, how fashionable pilgrim I was (hah!), and, of course, for being my dear Camino sister!

Cho Se Han – we shared our life stories and music. I always appreciated your positivity, selflessness, politeness and kindness. You somehow succeed in being friends with everybody, and I envy you for that. You spoiled me with smiles, Haribo jellies, chocolates and yoghurts. Thank you for walking with me for a while!

Donat – I loved the nickname you gave me – Miss Latvia. I found appealing your alternative sense of humour and taste of music. Felt like you were my big brother to save my ass sometimes (remember the pills, when I was sick) and to share your comforting company for a drink or dinner.

Giovanni – we never walked together, but slept in the same albergues, shared the same friends… I enjoyed your kind heart, sunny smile and the way you treated Anna, I also heard a lot of good things about you from Se Han. Felt good to pass by and greet you on the road.

Hilke – my lovely lovely sister, I told you already I have no words meaningful enough to thank you for being there besides me the whole month from the very first day to the last one. In happy and miserable times. Those words are still stuck in my throat… It felt like home everywhere we went because of your presence. Together we made a dream team. I sometimes encouraged you to make everyday’s distances to the end; you were my personal hand brake – reminding not to hurry and worry but take my time and enjoy the beautiful moments on the road. Thank you for taking care of me when I was sick and could not walk any further. Thank you for sharing your Voltaren gel, meals, Cokes, eco stick, sugar candies, biggest fears and deepest doubts. Enjoyed your humour, funny stories, whistling, singing “Imagine all the people”… Even the silence between us vibrated nicely. No matter how much your feet hurt, you would always be ready to exchange your bottom bunkbed for my top one. You were the truest pilgrim I was lucky to know.

Jean-François (Jeff) – thank you for being part of my Camino for first four days. Together with Hilke we were the best trio. Thanks for the lemonade and ice-cream in hot days, cereal bars when I had ran out of food, blisters kit, interesting stories, helping me to find the right walking shoes and your intelligent company after all!

Juris – you somehow felt it in the air (from the distance) and gave me the motivation to end the Camino when I had my “last 100 km” crisis. I am proud of Latvians like you – strong, handsome, helping, friendly, outgoing. You took me by surprise catching up with me in Estella and never stopped surprising, pushing your personal physical limits endlessly.

Kris – I admire you for staying true to yourself. You, fierce, strong, indipendent and beautiful woman, made me think of what I really want and need in my life. Thank you for inviting us to the best restaurant in Santiago to have our “last communion” – that evening was lovely.

Noel – you made the last days of my Camino unforgettable. Many thanks for our walks together, midnight talks, laughter and silence. You warmed up my heart, gave me back my self-confidence, let me feel special and provided with safety. That moment in Plaza, sitting next to you, is tatooed in my memory, just like watching the picturesque sunsets over Santiago from stairs of our albergue.

Patti – my Camino mom and angel in one person… It was always calming to see your silhouette somewhere ahead. Thank you for caring, sharing advice about my relationship, thinking of me. Your easy-going and sparkling personality felt so alike and natural to stick with.

Ruznai – my first and only Maltese friend! You were special and you know that. From the moment me and Hilke started to follow you down the road I knew it was something there. Thank you for opening up so quickly, for giving the right questions and cheering me up tirelessly. Vine, cheese, secret notebook, your big smile and lovely hug – that’s how I will remember you.

Yuntae Chris Kim – I really enjoyed your true interest in my stories when we walked together. You are a perfect listener. Thank you for moral support in “Backstreet Boys” issue and your pleasant company!

You know, all of you are the best representatives of your countries. And everyone mentioned above is welcome to my country – Latvia – anytime! My heart and doors will be wide open, promise. Let me share a little teaser: