28. diena: “Kamēr tev ir divas kājas, nav pamata izstāties!” (Hospital de Condesa-Sarria, 35 km)

14. jūnijs

Lejā no lielā kalna ejas līdzeni un ātri. Kritums nav straujš, tas man patīk. Plecu pie pleca ar Aņu un Hilki dodamies pretī jaunas dienas izaicinājumiem. Galisija krasi atšķiras ar laikapstākļiem – kopš vakar spērām kāju pāri novada robežai, kļuva vēss un lietains. Laikam jau okeāna tuvums dara savu. Arī šodien aukstums lien aiz drēbēm un pēcpusdienā sola lietu.

Vienubrīd aizraujos savā skrējienā un atraujos no meitenēm. Satieku viņas tikai pēc stundas, kad jau labu brīdi esmu sēdējusi bārā, lokot iekšā kartupeļus ar ķiploku mērci. Viņas grib tālāk doties pa alternatīvo maršrutu, kas esot skaistāks, vientulīgāks, taču met 11 km līkumu. Manās interesēs ir taupīt kājas un sasniegt Santjago laikā, tāpēc šādu greznību nevaru atļauties. Samīļoju abas, pasaku Hilkei lielu paldies par manis pieskatīšanu slimības laikā un dodos ārā – nu jau lietutiņā.

Turpmākie 18 km paiet bez apstāšanās pauzēm. Eju un eju, austiņās mūzika. Brīžam vējš gāž no kātiem, pa laikam samērcē lietus, tad atkal pažāvē saulīte. Vienubrīd tālumā ieraugu pilsētas apveidus – kad gultas tuvums ir acīm aizsniedzams un prātam aptverams, aizmirstas visas sāpes.

Alberģes Sarria pilsētā ir uz katra stūra – spēj tik izvēlēties. Es izraugos vienu vecpilsētā. Patukša, tāpēc ar ātru internetu. Kad pieslēdzos, “WhatsApp” iekrīt vēstule no Jura. To nu gan negaidīju! Raksta, ka esot netālu no Santjago, kājas galīgi beigtas, bet vienalga ejot ar ātrumu 40 km dienā. Latviete Melita izstājusies Sarria (vīruss pieveicis) un uz Santjago devusies ar vilcienu. Saticis arī riteņbraucējus Kristīni un Kasparu. Juris joprojām klibo kopā ar poļu čali, kurš pēdējās dienas dzīvo uz pretsāpju tabletēm, smērēm un želejām.

Vēlāk pienāk vēl viena vēstule no Jura. Ļoti zīmīgā vietā pa ceļam viņš man ir noslēpis dāvanu – atvainojas gan, ka ar divu nedēļu nokavēšanos. Lai tā kalpo kā motivācija līdz turienei nokļūt, jo pēdējie 100 km galīgi neesot viegli (tālu ceļu gājušie svētceļnieki lēnām un sāpīgi klibo, bet daudzie “pāris dienu pilgrimi” ar savām mazajām mugursomiņām burtiski lido garām). Ziņai ir pievienotas trīs bildes ar norādēm, kur dāvanu meklēt. Man jau azartā mirdz acis! Beigās stiprais Juris (http://instagram.com/jb_camino) piebilst: “Kamēr tev ir divas kājas, nav pamata izstāties!”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s