15. diena: vecais kārumnieks, smukie dibeni un ģitārkoncerts (Castrojeriz-Fromista, 25 km)

1. jūnijs

Diena aizsākas visai neparasti – jau naktī. Ap četriem vēl pa tumsiņu kāpju lejā no gultas otrā stāva, lai dotos uz labierīcībām, un jūtu, ka portugāļu onkulis, kurš guļ pirmajā, satver manu kāju. Ciešais tvēriens atlaižas, un tad viņa rokas pārvietojas uz mana dupša. Tas nav sapnis! Būtu jauns un smuks, es nesūdzētos, bet šis eksemplārs – nu baigais nekauņa! Pa kluso grābstīties gar svešu jaunkundžu apaļumiem, kamēr paša sieva krākuļo turpat blakus…

Mācoties no vakardienas pieredzes, ar Hilki izdomājam, ka šodien pirmo reizi rezervēsim vietu alberģē, līdz kurai jānokļūst. Bažu iemesls ir pavisam prasts – kad 6:15 pamostamies, pārējās gultas ir tukšas. Visi jau gabalā! Mums nepatīk šitādas sacensības, taču palikt uz ielas arī nevēlamies, tāpēc sazvanām alberģi un piesakāmies uz divām gultām. Labi, ka Hilke prot spāņu valodu, jo balss klausules otrā galā angliski ņibumbum.

Ar sieramaizi un banānu bākā solis abām brašs. Acu priekšā iznirst baisi milzīgs kalns ar ilgu 12% kāpumu un pēkšņu 18% kritumu. Labi, ka distances sākumā, kamēr vēl spēki svaigi, nevis dienas beigās. Kāpiens atmaksājas – skats no galotnes uz jebkuru debespusi ir elpu aizraujošs. Saule vēl zemu, bezgalīgos pakājes līdzenumus klāj migla. Spānijas dāvana man dzimšanas dienā! Šajā brīdī skaidri sajūtu, ka Santjago ceļa fiziskais posms beidzot ir aiz muguras, un es tiešām sāku baudīt iešanu. Tā ir tik dabiska un pacilājoša. Arī sāpes vairs nemoka. Tās nav pazudušas, tomēr ir krietni vieglāk panesamas un “izslēdzamas”.

Pēc 12 noietiem kilometriem piezemējam pēcpuses pirmajā bārā, kas pa ceļam. Starp citu, nieka divās nedēļās tās ir ieguvušas neticami sportiskus apveidus. Nespējam vien beigt apbrīnot spogulī! Uzēdam pa tortiļas šķēlei (vismaz kādas olbaltumvielas). Garām paiet Seihans, dikti iegrimis sevī – austiņās mūzika, uz acīm saulenes, apkārt neskatās, tik duj uz priekšu. Liekam viņu mierā, lai jau izbauda vienatni.

Mūs pamana Bendžamins. Pirms pāris dienām viņš mani apstādināja alberģes gaitenī, smaidīdams sniedzot roku un vaicājot, vai es runāju angliski. Bedžamins ir no Vācijas un mācās par policistu. Mmm, man nav absolūti nekādu iebildumu pret spēcīgiem vīriešiem uniformās… Ceļu turpinām trijatā. Ķircinām jauniepazīto biedru ar pārāk nopietniem, pat eksistenciāliem jautājumiem – lai jau čalītis drusku padomā. Trīs stundu laikā nekādi nespējam viņu aizbiedēt – acīmredzot jūtas labi mūsu dīvainajā sabiedrībā. Pat jautā, cikos rīt plānojam iziet no alberģes (pats ir rezervējis vietu citā).

Savā alberģē jau trešo reizi pēdējo dienu laikā uzskrienam virsū kaitinošajai itāļu-vācu ģimenei, kuri ceļas 4:30, uzvedas tā, it kā mēs būtu nejauši ieklīdušas viņu personīgajā guļamistabā, smird pēc alkohola, turklāt ģimenes galva vienmēr blenž, kad pārģērbjamies. Iegadījies, ka viņi atkal guļ mums blakus! Laikam jau tā ir jāpieņem kā mācība – tieši šodien ar Hilki secinājām, ka neesam gana iecietīgas pret cilvēkiem, kuri mums kādu iemeslu dēļ nepatīk. Es patiešām nespēju notēlot simpātijas – tolerance man vienmēr bijusi vājā vieta.

Pēc kārtīgas pēcpusdienas snaudas ejam uz lielveikalu pēc arbūza – neko citu karstumā īsti nekārojas. Skvēriņā satiekam Aņu, kura padzirdējusi, ka vienā no trim baznīcām septiņos būs ģitārkoncerts, turklāt par brīvu. Kāda runa – mums tur ir jābūt!

Stiīgu virtuozs ar apbrīnojamu vieglumu pirkstu galos spēlē gan spāņu, gan amerikāņu melodijas. Baznīcas akustika un Santjago ceļa konteksts koncertu padara neaizmirstamu. Sajūsminātā publika ceļas kājās un sirsnīgi plaudē.

Sēžu, klausos vijīgajās notīs un domāju – eu, bet Camino taču man ir iemācījis vienkāršību! Novērtēt jumtu virs galvas, mīkstu matraci, ūdens malku pēc kāpiena kalnā, maizes šķēli pēc padsmit kilometriem tukšā dūšā, ceļu bez akmeņiem, karstu dušu, kas veldzē nogurušo ķermeni, labu grāmatu vakarā pirms miega, sausas zeķes no rīta un ceļabiedru, kurš uzticīgi čāpo līdzās jau piecpadsmito dienu.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s