5. diena: pēc 113 km Juris mani atrada! (Obanos-Estella, 24,7 km)

22. maijs

No rīta liekas, ka šī diena būs bezgalīgi vientulīga, tomēr tā izvēršas par vienu no sabiedriskākajām. Pie brokastu galda kāds vīrs no Francijas padalās ar jaunākajām ziņām – avīzēs esot rakstīts, ka vakar ceļā no Saint Jean Pied de Port uz Roncesvalles kāds miris no sirdstriekas. Kalnos, lietū, vējā…

Ceļu sākam trijatā, taču jau nākamajā ciematiņā saprotu, ka šitā nebūs nekāda aršana. Biedri ir par lēnu manam ritmam. Apskauju abus un atvados, jo gribu lēkšot savā tempā. Hilkes kontakti man ir, ja kas, sazvanīsimies.

Beidzot spēju novērtēt, cik forši ir kustēties tieši tādā ātrumā, kā kājas nes, nevis visu laiku kādam pielāgoties un iekšēji cīnīties ar neiecietību un nepacietību. Palidoju garām daudziem lietusmēteļiem. Jā, šodien saule mijas ar lietu. Gaisa temperatūra – ļoti pateicīga iešanai. Aiz lieliem priekiem pazaudēju savu mīļo nūju, kuras kātu šorīt biju notinusi ar leikoplastu parocīgākai turēšanai. Kad atceros, kur to atstāju, mērot ceļu atpakaļ vairs negribas. Ja vajadzēs, atradīšu jaunu.

Pamazām sāku pamanīt jau redzētas sejas. Vairums vakar palika nākamajā pilsētiņā, un nu esmu viņus panākusi. Pie kāda bāra izdomāju atpūtināt kājas. Dzirdu sievietes balsi saucam mani vārdā. Tā ir krieviete Aņa, ar kuru iepazinos Pamplonā! Tur nopirkusi pārgājienu sandales, lai varētu vispār pakustēties uz priekšu – viņai ir vismaz 10 tulznu – un divās dienās tikusi šitik tālu. Esmu mēma. Aņa aicina mani piesēst un iedzert. Izvēlos kolu. Pēc tam ieraugu arī Seihanu. Visi trīs brokastojam, izmantojam WiFi sniegtās priekšrocības un šausmināmies par pēkšņo laikapstākļu maiņu – aiz loga gāž kā no spaiņiem un ducina pērkons. Labi, ka paspējām tikt zem jumta!

Kad pamale kļūst gaišāka, Seihans ierosina turpināt ceļu kopā. Aņa gan uzreiz brīdina, ka būs lēna – lai mēs viņu speciāli negaidot. Sākumā pāris kilometrus ejam klusēdami; tad Seihans pēkšņi prasa: “Kāda ir pēdējā doma, kas Tev ienāca prātā?” Sarunas ievirzās nopietnā gultnē. Par ceļa būtību, ticēšanu labajam ikvienā cilvēkā, dzīvošanu ar vaļā sirdi, dalīšanos, attiecībām, ar kurām nezinām, ko iesākt, un sapņiem, kas vēl jāpiepilda. Man nebija ne jausmas, ka šis čalītis – kompānijas dvēsele, draugs visiem – ir tik dziļš, jūtīgs un dzīvesgudrs.

Alberģē ieveļamies 14:00. Vēl nekad nebiju finišējusi tik agri. Stāvu rindā recepcijā un ienāk bariņš jauniešu, klaigādami: “Oh, look, there she is – the Latvian girl!” Ar mani skaidrā latviešu valodā sāk runāt Juris, 29 gadus vecs jurists no Rīgas. Esot lasījis manu blogu un gribējis mani panākt, jo Santjago ceļu sācis dienu vēlāk nekā es. Otrajā etapā viņš nogājis 53 km (no Roncesvalles taisnā ceļā uz Pamplonu), tādējādi ietaupot veselu dienu. Juris aicina uztaisīt kopēju selfiju. Uz brīdi sajūtos kā slavenība, ha! Drīz pēc tam alberģē ierodas arī Hilke. Džefs nav varējis tiktāl “davilkt” un palicis iepriekšējā ciematā.

Vēlāk ar Hilki un Aņu dodamies barības meklējumos pa Estellu. Atpakaļceļā no supermārketa uz ielas satiekam Juri. Viņš aicina mūs pievienoties savai kompānijai – pilsētas centrā tūlīt sāksies vēršu skriešanās sacensības. Meitenes ir pārāk nosalušas un dodas atpakaļ uz alberģi. Es gan gribu redzēt šovu un, protams, beidzot papļāpāt ar Juri dzimtajā valodā, citādi daždien sabiedēju nabaga Hilki, nezin kāpēc automātiski sākot runāt ar viņu latviski.

Vakarā ballīte turpinās alberģes virtuvē. Alus un vīns pludo, sarunas raisās, troksnis pieaug proporcionāli patērētās dziras tilpumam. Sāku šeit justies piederīga un iederīga. Pilgrimi pamazām kļūst par vienu lielu ģimeni. Jo īpaši tie, kuri uzsākuši garo maršrutu vienā un tajā pašā dienā, un pārvietojas līdzīgos tempos. Mēs diendienā redzamies pa ceļam, kafejnīcās, fotografēšanās vietās, sveicinām un uzmundrinām cits citu, apjautājamies, kā klājas kājām, cik tālu plānots tikt, vai soma nav par smagu, dalāmies šokolādē, “Haribo” končās, padomos, plāksteros, veļas knaģos un dzīvesstāstos, mazgājamies blakus dušās, nakšņojam blakus gultās un vienojamies kopīgos krācienos.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s