Trenere nežēlo: “Gulēt varēsi mājās!”

Mēnesis ir riņķī, kopš esmu pievērsusies vēl aktīvākai sporta iekļaušanai savā ikdienā. Laiks lido kā traks, un es kļūstu stiprāka, drošāka, pārliecinātāka par saviem spēkiem. Nekautrējos prasīt trenerei, lai dod smagāk, vairāk, grūtāk!
IMG_5578

Tikai tagad saprotu, ka tas, ko esmu darījusi līdz šim cerībā iegūt skaistāku siluetu, ir bijis kaķim zem astes – pārgājieni, velobraucieni, volejboli, skriešanas, ārstnieciskās vingrošanas, protams, devušas labumu vispārējās veselības uzturēšanas ziņā (kardio treniņš tieši sirds stiprināšanai), taču dziļie muskuļi visu laiku bija atstāti novārtā, jo spēka vingrojumu manā ikdienā iztrūka.

trx

Ja projekta sākumā cilāju 5 kg smagu ripuli, tagad varu pacelt jau 15 kg un neliekas grūti!  Ja pirms pāris nedēļām, boksa maisā ar kājām un rokām ieķērusies, koalas lāča pozā varēju noturēties knapi pusminūti, tagad spēju jau veselu vienu! Tāpat ar TRX – “šķērīti” ar kājām veicu 25 reizes iepriekšējo 15 vietā un esmu lepna par progresu. Presītes vingrojumos papildus ņemu klāt hanteles – lai efektīvāk. Kad patiešām piekūstu, saku: “Paga, bišķi atelpošos!”, bet Danute vairs neauklējas un stingri noteic: “Gulēt varēsi mājās!”

marts

Kilogrami un centimetri kūst; proporcionāli aug pārliecība un ticība sev. Sporta kluba telpās beidzot jūtos kā savējā. Nav vairs jādomā, kur likt rokas, kur kājas, kur skatienu. Ar biežāk redzētajām sejām jau aprasts, daudzi treneri atpazīst un sveicina. Tas, ka uz trenažieriem vai nodarībām nāk tikai tievie un modeļi, galīgi nav taisnība! Esmu ievērojusi daudzas dāmas, kurām, tāpat kā man, ir “labs materiāls”, ar ko strādāt (un neviens šķībi neskatās!). Tiesa, Barselonā (biju uz ūdensaerobiku ar draudzeni) un Stokholmā (biju uz sporta klubu kopā ar māsu) vairums apmeklētāju bija tukli, savukārt, kopumā ņemot, Rīgā pamatauditorija ir daudz slaidāka un atlētiskāka.

zilupe

Prieks par martā paveikto – skat, cik daudz kilometrus esmu nostaigājusi un nonūjojusi! 167 ir labs skaitlis, kas jauns priekš manis. Viss, pateicoties pārgājieniem. Jūtu, ka gribu un varu arvien vairāk, jo solis palicis atsperīgāks un pulss – “baudāmāks”. Pirms 2 nedēļām atklāju velosezonu ar braucienu uz Jūrmalu un atpakaļ (52 km); vakar atsāku skriet (6 km). Paldies, paldies, paldies treniņiem – ir patiešām vieglāk, ja kaut kāda “bāzīte” jau ielikta. Citus gadus gan, sākot minētās aktivitātes no nulles, šķita, ka pirmajās reizēs atdošu galus.

Vēl viens sievišķīgs bonuss – apģērba izmērs turpina samazināties, tas nozīmē tikai vienu – atkal jārīko skapja izpārdošana, lai atbrīvotu vietu jaunām štātēm. Tik kompakta neesmu bijusi jau gadus 5 – spoguļattēls saviļņo. Nu ko pēdējais projekta mēnesi, panāc tik šurp, es Tev vellu parādīšu!

IMG_5219

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s