O, man ir muskuļi! Kaut kur…

Nu jau aizritējusi nedēļa, kopš par manām otrajām mājām uz pusotru-divām stundām ikpārdienas kļuvis sporta klubs CENTRS. Uh, muskuļi ir nobijušies!

Finālistes ar saviem treneriem

Pirmdien uzreiz ķērāmies vērsim pie ragiem. Danute man ierādīja funkcionālā treniņa smalkumus. Kāpelēt uz kastes, taisīt “iesēdienus”, “ietupienus”, “plankus”, cilāt svara bumbu un lekt ar lecamauklu. Katrai aktivitātei – viena minūte, pēc apļa viss sākas no jauna. Pēdējais punkts – lecamaukla – mani totāli nokāva. Neesmu vēl radusi trenēties tik augstā pulsa zonā. Toties pārsteidza fakts, ka, pat nezinot, kas tas “planks” tāds ir, man ar pirmo reizi izdevās noturēt šo pozīciju vairāk par minūti, kā arī ļoti iepatikās ar rokām cilāt smagumus. Laikam jau vislabāk cilvēkam tīk tas, kas izdodas!

Treniņš kājām, rokām, vēderam un dibenam

Otrdien bija traki, jo likās, ka nevaru piecelties no gultas, tik ļoti sāpēja visas maliņas. Pat ribas! Taču tas laikam nozīmē, ka man IR muskuļi. Kaut kur dziļi, bet ir. Saņēmos un ar lielu vaidēšanu devos staigāties svaigā gaisā un mērcēties karstā vannā.

Trešdien vēl pa pusei stīva no pirmdienas šoka cilpoju pasvīst uz visa veida kardiotrenažieriem un pēc tam ar Danutes gādību apguvu TRX pamatus – te nu ir vietā atslēgvārds “stabilitāte”.

Ceturtdien atpūtos un šodien – piektdienā – pievērsāmies problēmzonām. Bija jācilā dažādas hanteles u.c. rīki, kuriem nosaukumu vēl nezinu, kā arī jāizpilda vēderpreses vingrojumi un noslēgumā – jau par tradīciju kļuvusī staipīšanās. Pirms treniņa biju ieskrējusi VESELĪBAS PASAULĒ (šīs akcijas atbalstītāji), kur kopīgi vienojāmies par manu sporta uzturu. Visām daībniecēm pienākas individuāli atlasīts komplekts veiksmīgākai rezultātu sasniegšanai. Man tiks proteīna pulveris kokteiļiem, atjaunošanās dzēriens pēc treniņiem, enerģijas batoniņi u.c. labumi.

Nu patīk man tie ripuļi!

Rīt un parīt nekādu dīvānā gulēšanas brīvdienu nebūs, jo iešu savā pirmajā divu dienu pārgājienā – ar pilnīgi nepazīstamiem ļautiņiem un nakšņošanu pa vidu. Kopā pievarēsim ap 50 km. Ceru, ka labās kājas gūžas locītava nepievils, jo garākās distancēs (sākot no 40 km; pa kalnainu reljefu) tā mēdz sadumpoties. Katrā ziņā prieks, ka beidzot – pēc sāpīgiem testiem un meklējumiem vairāku mēnešu garumā – esmu atradusi savus īstos un vienīgos pārgājienu zābakus (SALOMON, protams), kuri nespiež un neberž pat finišā. Vairs nekādu tulznu un zilu īkšķu!

Tāds, lūk, man treniņu plāns. Ar laiku “brīvajās” dienās (otrdienā un ceturtdienā) ieviesīšu grafikā grupu nodarbības ar zemu intensitāti, piemēram, fitnesa jogu un pilates. Pirmajā nedēļā gan pārspīlēt nevajag! Nogales turpināšu ieturēt sportiskā garā – ar pārgājieniem, riteņbraucieniem vai laivošanu. Pagaidām jūtos labi un enerģiski, visa šī sporta klubu pasaule man ir kas jauns un noslēpumains. Turpināšu to atklāt un dalīties iespaidos.

Te ļoti noder līdzsvara izjūta!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s