Darba kolēģes dzeja

Izvēle pacēlās

spārnos, mīkstām pārslām nolaidās atteikšanās.
Miegs apskāvieni žalūzijas ilūzijas.
Mēness aptieka vaļā, saules aptieka ciet.
Kad rīts un pavasaris atkal pienāks?

Mīlēt kādu un ļaut viņam iet.
Un atpakaļ nākt, un iet, un atpakaļ nākt, un iet.

Bet dzīve. Siers vīns alga viesības,
lietus putekšņi laime izvēle sviestmaize negaiss,
draudzenes runājas, viņš atlidojis ar visu to kazu,
pavasaris tomēr atnāk. Un maijs, maijs pāri malai.
Bērni atgriezušies no laukiem klaigā.
Dzīve varbūt vajadzētu vēl.

Pārbraucam naktī tu pasmejies.
Aizmugurējā sēdeklī mazas lūpas jau dziesmai līdzi māk kustēties.

Es mīlu es mīlu es gribu ļaut iet.
Kad saules aptieka vaļā, jau mēness aptieka ciet.

/Anna Auziņa/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s