Ku-kū pavasaris

tu biji tik ļoti pazudis
ka ceļi sāka izsekot mašīnas
mūzika ieklausījās cilvēkos
un sūdīgas melodrāmas
applaudēja savām salkanajām beigām

kalendārs saplēsa sevi driskās
pavasaris vairs nepienācās nevienam
to pēdējiem spēkiem uzziedināja vizbules
un sāpīgi aizplauka ciet

tagad vientuļās bezmiega naktīs
es esmu miljonāre
kamēr citi kautrīgi sapņo par naudu
man pieder zvaigznes
tās mierina mani

ačgārna kārtība
par godu tavai bezvēsts prombūtnei

es spītīgi turpinu nemeklēt
tu pats sevi atradīsi

/Dina Preisa/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s